Page:Orosz-lapp nyelvmutatványok – máté evangélioma és eredeti textusok.pdf/78

From Wikisource
Jump to navigation Jump to search
This page has been proofread.
76
OROSZ-LAPP NYELV

tonɵ. — Son, sāᵢmla pārn ɵvtel mɵni tun geačča jaᵢvr, vāᵢlti išti, kobe rābaj, kaᵢpper pėjėj kūᵢt jūᵢlkes kɵᵢski ja rajk pukkij kaᵢpri. Nu taᵢle čāᵢʒ-ielle pūdi, sāᵢmlińči cealhka: oho, ɵvtel munɵ pūᵢttik! Sāᵢmlea cealhka: puhtik tīñkijt? — Puhti. — Čāᵢʒ-ielle kaᵢpper sis līškij tīñkijt, kaᵢpper sisn rajk, puk koᵢlkin koppa. Olmuj cealhka, što mī leak ton vīkk-olmojt, i̊k oajje munɵ kaᵢpper tievteẟ. — Taᵢtte veala vūᵢlki tīñke gorra, sāᵢmlańč orr, tīñkijt vuɵrt. Čāᵢʒ-ielle pūdij, tīñkijt i puᵢtti sāᵢmlińči, kaᵢpper siz līškij, kaᵢpper laᵢk šanᵢti. No leańč aᵢtt, kul, minni tīñkijt, ī bid ienamp.

Čāᵢʒ-ielle mḁzɵ jāvra čāñi; olmońč taᵢtte mḁzɵ vāᵢncel koattaᵢs. Mɵnij koattaᵢs. Vḁᵢltij sḁnijt, vūlkij mūrijt sḁkkɵ. Taᵢl tāll, son tāl uɵjvest kɵccist, vāᵢltij paᵢkkeẟ. Tāll cealhka: ora, iel paᵢɣe! — Son i alka paᵢ keẟ, vāᵢltij tālɵ keassaᵢtti mūr-sḁno vuɵlla, koattaᵢs vāᵢncel, tāll mūr-sḁnijt i keass. Pūdij koattaᵢs olmońč, lūšti tāl lāmpas-puvra; tāll vāᵢlti lāmpas puk pōrij.

Inciejk koccijen kāllasańč ja āka; taᵢl tāll lī lāmpas pormańč puk. Sij aᵢlkes kočsɵn: tonst mī lī pampelijt li̊ɵstańč, puk lāmpsijt pori? Son pḁgu vḁ lti pampelis, vḁ lti ja vāᵢnceli vārra, kozɵ uɵjv kuɵnt. Vāᵢnci vārra, taᵢl vilkis kietke. Son vḁᵢlt, kietke li̊kχɵlškoatt, tāᵢl īttin tieñk kietke vuln. Son jurt, sāᵢmlańč: illea koχt sākkɵẟ. Vḁnceli koattaᵢs, mɵnij koattaᵢs, ruᵢvt-koajv tāgaᵢtt. Pūᵢtten, ruᵢvt-koajv kūᵢtes kūᵢntin. Son tābaᵢtt koajv ɵrtin kīdin, čecki, koz’ kītt kuɵnt, pākaj avta koajv tākkɵẟ. Taᵢl puᵢhtin kolmas ruᵢvt-koajv sāᵢmlińči. Son tābaᵢtti koajv ɵvtin kīdijn, cealhk: kiehpsehke veala lī. — Tukkɵ cīlhkin: vaj mɵjt, earras pi̊tt? — Son cīlkij: ī bī. — Son vḁᵢlti koajv, vāᵢnceli vilgis kietke koajvɵẟ. Koajvgūdi, ja koajves i muᵢrti; di mḁz’ vāᵢnceli, mɵni koattaᵢs. Avta koajva tḁkkɵš, puᵢhtin vi̊ts koajv. Son tābatt, cealhk: oho! tel iesk munɵ milt i lī. — Avta vūᵢlki vilgis kietke koajvɵẟ. Ājjaᵢs eala occ; koajvaj, koajvaj, di sḁgi tīñkijt, tāᵢl juš lī ājjaᵢs eall. Nu mḁst vanᵢceli, mɵnij kuɵtte-gurris. Tāᵢle olmuńč orr, cealhk: koᵢste vḁrdik? - Ājjan eal ocmen; pāᵢlhktuv minne kāzχen. — No son ošte pāᵢlhktuᵢv. Mɵnnin koatta, pijjiš siji porrɵ; porrin, kīrknin, līχtin olkɵs, mɵᵢnnin piltɵ. Taᵢlli čokkčān pielk, ńielj-loᵢkk puttɵ. No sāᵢmelańč čack alma, son mann, mann, caᵢlmest kātt di mḁzɵ poatt. Nu cealhk kāzχes: čaᵢck ton! Tɵtt vālt kīttis, tāht čacᵢkeẟ, orr, alma kiehč. Sāᵢmla cealhk: mɵjt kīčaχ? A čḁhpis pɵlv, kul, poatt, tɵn tuɵkka paštχeẟ pi̊tt. — Nu son oštɵ čecki, čeckij: pɵlv tuɵkka paššaᵢn. — No puk.