Zelta sietiņš
Zelta sietiņš[edit]
Zelta sietiņš,
Sudraba stīgas,
Dimanta sēkliņas
Sijājamas.
Vasaras rītu
Laimiņa staigā,
Pār lauku sijā
Dimanta rasu.
Cīrulīts[edit]
Kam vēl tā bija?
Kam vēl tā bija?
Kā bija cīrulim,
Debesu dēlam.
Cīrulim bija
Cīruļa sniedziņš:
Sudraba pārsliņas,
Zeltītas dzirkstītes.
Pabēra gaisā
Saujiņu sniedziņa,
Pats kāpa debesīs,
Skaļi gavilēdams.
Kaķenīte[edit]
Kaķenītei bērni bija -
Nu jūs, suņi, sargaties!
I ne smakas, i ne skaņas,
I ne tuvu istabai!
«Vai man tavu bērnu vajga?
Man kauliņi garšīgāki.»
Pliķi cirta, uzsprausloja,
Suns aizbēga smilkstēdams.
«Glāb tu mani, saimeniece,
Tavu traku kaķa sievu!
Es tik gaisu paostīju,
Šī man ģīmi samaitās!»
Dancītis[edit]
Mīlīti, Ancīti,
Nāc ar mani uz dancīti!
Dēdis velk čīgas,
Krancis laiž. ģīgas -
Kāravs inci ved dancot: vau, vau!
Incis sit pretī: dancošanas nau, ņau!
Kārlītis[edit]
Kārlīti, Kārlīti,
Manu mazu brālīti:
Tavu lielu bļāvienu,
Kā vērša māvienu!
Mū, mū, mū!
Ū, ū, ū!
Vērsīts mauj sieniņa,
Teliņš mauj pieniņa,
Ko tu gribi, Kārlīti,
Manu mazu brālīti!
Mū, mū, mū!
Ū, ū, ū!.
Vērsīts ābolā[edit]
Pa ābolu triju lapu
Iet vērsītis tipu tapu:
Te tik nu būs!
Gards pa kreisu, gards pa labu, - -
Gans nāk ārā dzīt ar vabu:
Te tev nu bij!
Sienāzītis[edit]
Tavu negantu griešanu!
Vai tad tu nemani neskaņu?
Sienāzītis, ko tāds tev klausa?
Griež un griež tik, kopš diena ausa.
Tava vijole čarkst un čirkst,
Ausis jau sāp, un acis jau švirkst!
Viņš tik tev griež un danco pa zāli, -
Dzirdi, ka pļāvējs šurpu dzen vāli!
Zaļumu balle tev izbeigsies drīz,
Izkapts tev kājiņas nogriezīs,
Mana mīļā mūzika apklusīs.
Vāverīte[edit]
Vāverīte, kuplastīte,
No zariņa zariņā -
Jo zariņi šūpojās,
Jo astīte svārstījās.
Visi tavi sīki bērni
Pa kokiem kāpelēja -
Kas man deva kāpelēt?
«Gan es tevim parādīšu!»
Šis domāja kāpelēt
Nātnajām biksītēm?
Lai tev šūda ādas bikses,
Gan tad kāpsi debesīs.
Vēzītis[edit]
Vēzīti, vēzīti,
Ko tu darījis?
Ko tik bailīgi
Atpakaļ, rāpies?
Seši simti
Sīko putniņu
Vēzītis norējis
Upes malā.
Ak tu nekauņa!
Gan tu sarksi,
Kad tevi katlā
Vēžnieks vārīs!
Kara kungs[edit]
Zila zīda svārki,
Trīs zelta jostas,
Cepure žepure,
Divi ragi, divi nagi,
Divas pušķu slotas!
Plecos bruņu spārni,
Krūtīs dzelzu stīpas, -
Zibo kā zibens,
Rūko kā pērkons, -
Spurkšē mans kukains
Pret koka zaru,
Zemē ir! plauks!
Zīlīte[edit]
Ik rīt', ik rītu
Zīlīte brēc:
Dzi, dzi, vai dzi!
Tārpot ej, vīrs!
Pieci mazi bērniņi,
Piecas lielas mutītes,
Visas piecas tārpiņiem
Piebāžamas.
Lakstīgala[edit]
Ik vakaru klausījos,
Skaisti dzied lakstīgala -
Tik ne reizes neredzēju
Viņas skaistu augumiņu.
Lakstīgala, saldmēlīte,
Ko nerādi augumiņa?
«Priecājies lielas balss,
Nesmej maza augumiņa.»
Zirņa bērni[edit]
Zirņa bērni salīduši
Siltā pākstes gultiņā -
Pašā vasarkarstumā
Saseguši divkārt segas.
Atnāk ziema, atnāk sala -
Siltā gulta salūzusi,
Siltās segas nokritušas:
Pliki aiztek zirņa bērni.
Zivtiņa un meitiņa[edit]
Tu zivtiņa, zeltzvīnīte,
Es meitiņa, zeltmatīte -
Abas viena žiglumiņa,
Abas viena daiļumiņa.
Tev spuriņas zaļa vara,
Pakrūtiņas sudrabiņa -
Man bij svārki zaļa zīda,
Sudrabiņa saktiņām.
Iesim! abas rotāties
Gar upītes krasta malu:
Tu met baltus burbulīšus,
Es sarkanas magonītes.
Glomeņa precības[edit]
Trejus gadus miežus sēju,
Saldu alu darināju -
Četrus gadus auzas sēju~
Kumeliņu mitināju -
Piecus gadus jostu jozu,
Pie ozola mērīdams -
Sešus gadus sadomāju:
Vai būs jāti, vai nejāti?
Sadomāju, saprātoju:
Stāvu lecu kumeļā!
Aizdrāžos aulekšos -
Cits paņēmis līgaviņu. . .
«Trenc tu savu glomeņzirgu
Vardes meitas precībās!
Līku kupri, zaļu aci
Gaida tevi kvakšinot.
Cērpā grabēs kauli tavi,
Purvā čurkstēs vardes bērni -
Skaidrupītes vilnīšos
Rasu metīs balta puķe.»
Lieldiena[edit]
Kas tur klaudz?
Kas tur brauc?
Rateļi klab -
Riteņi grab -
Vārtiņi čīkst -
Pātagas plīkst -
Sunīši reju rej -
Ļautiņi skreju skrej -
Visi bērniņi sauc:
Lieldiena, lieldiena brauc!
Lūk, skaista, sarkana ola!
Kas par to vairāk sola?
Lūk, baiti pūpoļu zariņi!
Tie priekš jums, mazie gariņi
Kas agri ceļas,
Apaļš kā pūpols veļas:
Še tev smikš, smikš, smikš!
Te labas gardas lietiņas!
Kur tām atrast vietiņas?
«Vēderiņā! vēderiņā!»
Viss apēsts līdz galam -
Ko lai vairāk dalām?
«Prom tukšos traukus vāc!
Nākamgad pilniem nāc!»
Drošprātis[edit]
Viens, divi, trīs -
Ko šie padarīs?
Vienam, otram plauks!
Pats pa ceļu šmauks ...
Jaunais bērziņš[edit]
Jauns balts bērziņš
Iznācis pļavā:
Vienā krekliņā,
Basām kājām.
Māmiņai izbēdzis
Mazais puisēns
Agri no rītus,
No siltas gultas:
Vienā krekliņa,
Basām kājām,
Pabradāt pļavā
Rīta rasā.
«Skrej, skrej ārā,
Ies tev kā bērziņam!
Pieaugsi pļavā,
Netiksi mājā!
Atnāks vēl ziema,
Atnāks vēl sala -
Vienā krekliņā
Tevim būs jāstāv!»
Visi desmit[edit]
Raudzīsim, kā to lai darām,
Ka visus desmit saskaitīt varam.
Viens, divi, trīs -
Tie citi būs drīz.
Četri, pieci, seši -
Tie mums ar nau sveši.
Septiņi, astoņi, deviņi -
Areče nu - te viņi!
Pieliec vēl vienu klāt:
Nu visi desmit ir akurāt.
Lielais slinkums[edit]
Aš-aši, ašāki
Šurp tekat, bērniņi!
Vai redzējāt brīnumu,
To lielo slinkumu?
Šu, šu, vai dzi!
Šu, šu, vai dzi!
Kur ta viņš i?
Kur ta viņš i?
Zaļā mīkstā zālītē sēd,
Saulgozī izgāzies dēd,
Atšiepis zobus dveš,
Milti kā vārtus pleš -
Ācteles pusmigtas ciet,
Mušas pa degunu iet -
Pašā versmes virumā sūt,
Pacelties sliņķim par grūt'.
Ne viņam salka, ne slāpa, -
Slinkums savu slinkumu lāpa.
Guļ pilns vēders un tuš -
Kuš, mani bērniņi, kuš!
Mākonīts un mākonīte[edit]
Mākonītei balti svārki
Zeltītām kroķītēm,
Mākonītim puspelēki,
Melniem sprogu pušķīšiem.
«Nāc ar mani padejot
Skaidru debess pagalmiņu:
Vējiņš pūta stabulīti,
Pērkons bungas rībināja.»
Saskrej deju skatīties
Melna nakts padebešu -
Drūzmēdami, grūstīdami
Apgāž lielo lietus trauku.
Visi vēji[edit]
Visās malās vēji pūš,
Cepuri no galvas grūž.
Kuru vēju saskaitīs,
Tas vairs nikni nepūtīs:
Kas tie četri lielie vēji,
Tie, kas pūš visvairāk spēji?
Tu, ziemeli, dienvidīti,
Tu, rīteni, vežģerīti!
Vēl pūmenis, tārpenītis,
Vēl sausenis, pusrītenis!
Šodien pūt, šodien pūt,
Rītu būs tev klusam būt!
Divpadsmit mēneši[edit]
Nu nākat, bērniņi, izstāstat,
Ko divpadsmit mēnešus darīsat?
Jaungada mēnesi -
saņemt skriesim,
Meteņu mēnesī -
ķēkatās iesim,
Sērsnu mēnesi -
pavasari gaidīsim,
Sulu mēnesī -
sulas laidīsim,
Lapu mēnesī -
lēļojot ganos dzīsim,
Ziedu mēnesī -
Jāņiem vaiņagus pīsim,
Siena mēnesī -
sieniņu grābsim,
Labības mēnesī -
pļaujas vezumos kāpsim,
Rudens mēnesī -
pēc riekstiem, lodāsim,
Veļu mēnesī -
veļus, godāsim,
Salnas mēnesī -
mežā pēc malkas steigsim,
Ziemas mēnesī -
ziemas saulgriežus sveiksim,
Tad atkal jaungadu saņemt skriesim
Un cauru gadu darbiņos iesim.
Sarkani ziedi[edit]
Bērziņu, bērziņu,
Kur tavi ziedi?
Akmeni, akmeni,
Kur tavi augļi?
Pa simtu gadu
Vasaras naktī
Bērziņi ziedēs
Sarkaniem ziediem,
Akmeņi ienāks
Zeltītiem riekstiem.
Neguļat, bērniņi,
Steidzaties plūkt!
Viens pats[edit]
(Rotaļa)
Viens pats trīs gadus aru, aru, aru, aru -
Viens pats sev visu pataisīt varu, varu, varu, varu -
Viens tēsu,
Viens plēsu,
Viens ogles dzēsu -
Viens kaļu,
Viens maļu,
Viens sālu gaļu -
Vēl trūkst vienu, divu, triju, simtu lietu:
Nažu, važu, cirvju, virvju, šķietu, sietu -
Mācos trīs gadus pie remeša: -
Vēl nevaru nokalt lemeša!
Mācos trīs gadus pie kalēja: -
Vēl man nau mājās malēja!
Mācos trīs gadus pie meldera: -
Vēl nemāku pašūt ne ķeldera!
Mācos trīs gadus pie bikšu šuvēja: -
Vēl neprotu, kā māju būvēja!
Mācos trīs gadus par galdnieku: -
Vēl netieku par mājas valdnieku!
Piecpadsmit gadus mācījos, mācījos, - mocījos,
Tēsu, plēsu, kalu, malu, - locījos . . .
Kā vienu amatu iespēju mākt,
Vajga atkal citu no gala sākt!
Kur tik daudz amatu mācīties iet?
Labāk pie cita pēc palīga skriet.
Kalēj, nāc kalt!
Melder, nāc malt!
Skroder, nāc šūt!
Man tas par grūt'.
Svecniek, lej sveces!
Bodniek, dod preces!
Te mani rudzi, mieži, kvieši, kāposti, kāļi!
Te mani sieri, sviesti, teļi, sivēni, cāļi!
Dzīvosim kopu saimi -
Lai iet uz labu laimi!
Mīkla[edit]
Mini, mini mīkliņu,
Mazo bērniņu:
Bij manai māmiņai
Zelta kamolītis -
Agri no rītus
Pasvieda gaisā.
Ritēja kamolīts
Mākoņiem pāri
Visu cauru dienu
Pa debess jumu.
Vakarā nokrita
Jūras vidū -
Visa jūra laistījās
Vienā zeltā.
Atminējums[edit]
Es to mīklu minu,
Zelta kamolīti zinu:
Saule ir tas kamolīts, -
Atminēja mazulīts.