Pilsonības likums

Pilsonības likums

Pirmā nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Likumā lietotie termini

Ārvalstnieks — ārvalsts pilsonis (pavalstnieks).

Bezvalstnieks — persona bez pilsonības (pavalstniecības).

Dubultā pilsonība — personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības).

Naturalizācija — uzņemšana pilsonībā.

Pēcnācēji — lejupējie radinieki taisnā līnijā.

1. pants. Latvijas pilsonība

(1) Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti.

(2) Latvijas pilsonības saturu veido pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopums.

2. pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

Latvijas pilsoņi ir:

1) personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

2) personas, kuras naturalizējušās vai citādi ieguvušas Latvijas pilsonību likumā noteiktajā kārtībā;

3) bērni, kuri atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi;

4) bērni, kuriem nav vecāku un kuri dzīvo Latvijas bērnunamā vai internātskolā;

5) bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas.

3. pants. Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis

(1) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs — ārvalstnieks, bērns ir Latvijas pilsonis, ja viņš:

1) dzimis Latvijā;

2) dzimis ārpus Latvijas, bet vecākiem vai tam no viņiem, ar kuru kopā bērns dzīvo, pastāvīgā dzīvesvieta bērna dzimšanas brīdī bijusi Latvijā.

(2) Iepriekšminētajos gadījumos vecāki, savstarpēji vienojoties, var izvēlēties bērnam otras (nevis Latvijas) valsts pilsonību (pavalstniecību).

(3) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs — ārvalstnieks un abu vecāku pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, bērna pilsonību (pavalstniecību) nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties.

(4) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs — bezvalstnieks vai nav zināms, bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no dzimšanas vietas.

4.pants. Latvijas pilsoņu vienlīdzība

Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi.

5.pants. Latvijas pilsonības saglabāšanas tiesības, noslēdzot laulību

(1) Latvijas pilsoņa stāšanās laulībā ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kā arī šādas laulības šķiršana Latvijas pilsoņiem neizraisa pilsonības maiņu.

(2) Vienam laulātajam iegūstot vai zaudējot Latvijas pilsonību, otra laulātā pilsonība nemainās.

6. pants. Latvijas pilsonības saglabāšana ārpus Latvijas teritorijas dzīvojošām personām

Latvijas pilsoņu dzīvošana ārpus Latvijas teritorijas neatkarīgi no tās ilguma neizraisa Latvijas pilsonības zaudēšanu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

7.pants. Latvijas pilsoņu aizsardzība ārvalstīs

Latvijas pilsoņi ārvalstīs ir Latvijas valsts aizsardzībā.

8. pants. Nepieļaujamība izdot ārvalstīm un izraidīt no valsts Latvijas pilsoņus

(1) Latvijas Republika savus pilsoņus neizdod ārvalstīm.

(2) Latvijas pilsoni nevar izraidīt no Latvijas.

9. pants. Dubultā pilsonība

(1) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.

(2) Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni (pavalstnieku), tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.

Otrā nodaļa
NATURALIZĀCIJAS NOTEIKUMI UN KĀRTĪBA

10.pants. Tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā

Personu pēc tās lūguma var uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.

11. pants. Naturalizācijas ierobežojumi

(1) Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pēc 1990. gada 4. maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) pēc 1940. gada 17. jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā. Šis ierobežojums neattiecas uz 13. panta pirmās daļas 1., 6. un 7. punktā un piektajā daļā minētajām personām;

6) ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

7) Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas notiesātas ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā gadu par tāda tīša nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

8) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

(2) Ja persona, kura iesniegusi naturalizācijas iesniegumu, tiek saukta pie kriminālatbildības, tās iesniegums netiek izskatīts līdz galīgam tiesas spriedumam.

12. pants. Naturalizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un:

1) kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990. gada 4. maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža);

2) kuras prot latviešu valodu;

3) kuras zina Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma «Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi» pamatnoteikumus;

4) kuras zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēsturi;

5) kurām ir legāls iztikas avots;

6) kuras ir devušas solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

7) kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu;

8) uz kurām neattiecas šā likuma 11. pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras atbilst visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Šā panta pirmās daļas 7. punkta nosacījumi neattiecas uz bijušās PSRS pilsoņiem, kuri 1990. gada 4. maijā pastāvīgi dzīvoja Latvijā un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības). Paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ekspatriācijas atļauja vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošs dokuments ir jāiesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā nav.

(4) Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma «Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi» pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(5) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, personai jāmaksā valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(6) Personas, kuru iesniegumi pilsonības jautājumos noraidīti, var tos atkārtoti iesniegt gadu pēc iepriekšējā lēmuma pieņemšanas.

13. pants. Naturalizācija ārpus kārtas

(1) Līdz ar šā likuma stāšanos spēkā Latvijas pilsonībā individuālā kārtā var uzņemt personas:

1) kurām viens no vecākiem ir latvietis vai līvs un kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā vai repatriējas uz Latviju, un viņu laulātos, ja laulībā viņi ir vismaz desmit gadus;

2) kuras bija bijušās PSRS pilsoņi, kā arī ir šo personu pēcnācēji, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvo Latvijā, un kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta «Likuma par pavalstniecību» 1. pantu varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, bet neizmantoja šīs tiesības, un šo personu laulātos, ja laulībā viņi ir vismaz desmit gadus;

3) kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvo Latvijā (šā punkta nosacījumi neattiecas uz personām, kuras iebraukušas Latvijā saskaņā ar 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību);

4) kuras vācu okupācijas režīms no 1941. gada līdz 1945. gadam piespiedu kārtā atveda uz Latviju un kuras Latvijā palikušas pēc šā okupācijas režīma izbeigšanās, un šo personu pēcnācējus, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvo Latvijā;

5) kuras ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācībvalodas skolā un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

6) kuras 1940. gada 17. jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

7) kuras vismaz desmit gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

8) kuras atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam izcili prot latviešu valodu.

(2) Naturalizēt ārpus kārtas var personas, kuras atbilst vismaz vienam no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Uzņemot Latvijas pilsonībā šā panta pirmajā daļā minētās personas, uz tām nav attiecināmi šā likuma 11. panta pirmās daļas 7. punkta ierobežojumi un 12. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījums.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto personu naturalizācijas iesniegumi tiek izskatīti katrā kategorijā atsevišķi to iesniegšanas secībā.

(5) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā.

14. pants. Naturalizācija vispārējā kārtībā

(1) Personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11. un 12. panta noteikumus, sāk izskatīt šādā secībā:

1) no 1996. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un, iesniedzot iesniegumu, ir no 16 līdz 20 gadus vecas;

2) no 1997. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un, iesniedzot iesniegumu, ir līdz 25 gadus vecas;

3) no 1998. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un, iesniedzot iesniegumu, ir līdz 30 gadus vecas;

4) no 1999. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un, iesniedzot iesniegumu, ir līdz 40 gadus vecas;

5) no 2000. gada 1. janvāra — pārējo Latvijā dzimušo personu iesniegumus;

6) no 2001. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas ārpus Latvijas un ieradušās Latvijā, būdamas nepilngadīgas;

7) no 2002. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas ārpus Latvijas un ieradušās Latvijā līdz 30 gadu vecumam;

8) no 2003. gada 1. janvāra — pārējo personu iesniegumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.—7. punktā minēto personu naturalizācijas iesniegumus izskata to iesniegšanas secībā.

(3) Šā panta pirmās daļas 8. punktā minēto personu naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas secību nosaka, dodot priekšroku personām, kuras nodzīvojušas Latvijā ilgāku laiku.

(4) Grozījumi šajā pantā, kas paātrina naturalizāciju, vai grozījumi šā panta ceturtajā daļā stājas spēkā ne agrāk kā vienu gadu pēc to pieņemšanas.

15. pants. Bērnu naturalizācija

(1) Vienlaikus ar naturalizēto personu Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas nepilngadīgie bērni, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tas attiecas arī uz adoptētiem un ārlaulības bērniem. Uz nepilngadīgiem bērniem, uzņemot Latvijas pilsonībā, netiek attiecināti šā likuma 12. panta noteikumi.

(2) Ja viens no vecākiem naturalizējas Latvijā, bet otrs paliek ārvalstnieks, viņu nepilngadīgais bērns iegūst Latvijas pilsonību, ja:

1) vecāki par to vienojas;

2) vecāki nav panākuši vienošanos, bet bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

(3) Ja nepilngadīgo ārvalstnieku (bezvalstnieku) adoptē laulātie, no kuriem viens ir Latvijas pilsonis, bet otrs — ārvalstnieks, bērns iegūst Latvijas pilsonību, ja:

1) adoptētāji par to vienojas;

2) bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

(4) Adopcijas anulēšanas gadījumā bērna pilsonību var mainīt.

16. pants. Nepieciešamība saņemt nepilngadīgā piekrišanu viņa pilsonības maiņai

(1) Nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem pilsonību (pavalstniecību) var mainīt atbilstoši vecāku (adoptētāju) pilsonībai (pavalstniecībai) tikai ar nepilngadīgā rakstveida piekrišanu.

(2) Ja nepilngadīgajam pilsonība (pavalstniecība) mainījusies atbilstoši vecāku (adoptētāju) pilsonībai (pavalstniecībai) bez nepilngadīgā rakstveida piekrišanas, viņam gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas ir tiesības atjaunot Latvijas pilsonību neatkarīgi no Latvijā nodzīvotā laika.

(3) Ja ir noslēgta laulība starp Latvijas pilsoni un ārvalstnieku un bērns ieguvis ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), tad, pilngadībai iestājoties, viņa naturalizācijai nepiemēro šā likuma 12. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumu.

17. pants. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Naturalizācijas iesniegumus pieņem un izskata Iekšlietu ministrija.

(2) Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Iesniegums izskatāms un atbilde iesniedzējam dodama ne vēlāk kā gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas.

(3) Iekšlietu ministrijas lēmumu par naturalizācijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

18. pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par uzticību Latvijas Republikai:

«Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimšanas vieta, datums), apsolu būt uzticīgs (uzticīga) vienīgi Latvijas Republikai.

Apņemos godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus, visiem spēkiem aizsargāt tos.

Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.»

Trešā nodaļa
LATVIEŠU VALODAS PRASMES PĀRBAUDES KĀRTĪBA

19. pants. Latviešu valodas prasmes pārbaudes komisijas

Naturalizējamo personu latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta izveidotas komisijas, kuru darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

20. pants. Latviešu valodas prasmes līmenis

Persona prot latviešu valodu, ja tā:

1) pilnībā saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju;

2) brīvi var stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām;

3) var tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības;

4) prot uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu.

21. pants. No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamās personas

Izskatot naturalizācijas iesniegumus, no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:

1) personas, kuras ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācībvalodas skolā;

2) 1. grupas invalīdus, kuriem invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojuma.

Ceturtā nodaļa
LATVIJAS PILSONĪBAS ZAUDĒŠANA UN TĀS ATJAUNOŠANA

22.pants. Latvijas pilsonības zaudēšana

Latvijas pilsonības zaudēšanas iemesls var būt:

1) atteikšanās no pilsonības;

2) pilsonības atņemšana.

23. pants. Atteikšanās no Latvijas pilsonības

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

(2) Atteikšanās iesniegumu var noraidīt, ja:

1) personai ir neizpildītas saistības pret valsti;

2) persona nav izpildījusi obligātā valsts dienesta pienākumus.

(3) Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā.

24. pants. Latvijas pilsonības atņemšana

(1) Latvijas pilsonību var atņemt ar Augstākās tiesas lēmumu, ja persona:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

3) apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību, — ja tas atklājas piecu gadu laikā pēc uzņemšanas pilsonībā.

(2) Latvijas pilsonības atņemšana neskar šīs personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

25.pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(1) Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles, juridiskas kļūdas vai pilsonības prettiesiskas atņemšanas rezultātā, Latvijas pilsonību pēc tās lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu.

(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24. pantu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā un ne agrāk kā pēc pieciem Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem gadiem, skaitot no Latvijas pilsonības atņemšanas dienas.

26.pants. Latvijas pilsonības zaudēšanas un tās atjaunošanas dokumentēšanas kārtība

Latvijas pilsonības zaudēšanas un tās atjaunošanas dokumentēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Piektā nodaļa
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27.pants. Latvijas pilsoņa personu apliecinoši dokumenti

Latvijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pase, kā arī Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību izdota izziņa.

28.pants. Starptautisko līgumu piemērošana

Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

29.pants. Pilsonības likuma izpildes kontrole

Parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi veic īpaša Saeimas komisija.

Pārejas noteikumi

1. Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995. gada 1. jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības).

2. Šā likuma 24. panta 2. punkta nosacījumi neattiecas uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir dubultā pilsonība, ja viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas teritorijas.

3. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim tika reģistrētas vai bija pieteikušās kā Latvijas pilsoņi, saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 15. oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 43.nr.) 3.2. punktu un 1992. gada 28. oktobra lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914. gada 1. augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.) ir Latvijas pilsoņi un viņu reģistrācija nav anulējama, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 15. oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 43.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 27. novembra lēmums "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 15. oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" piemērošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 28. oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914. gada 1. augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 28. oktobra lēmums "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 15. oktobra lēmumā "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 2. februāra lēmums "Par "Pagaidu nolikumu par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.), likums "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 2. februārī apstiprinātajā "Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 22. jūlijā.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 11. augustā