Dievozolu trijotne
Kur Kaibaliņa glaužas
Pie vecās Daugavas,
Tur Laimas laikos zēla
Trīs dievu ozoli.
Tie kuplos zaru plēta
No kalna ielejā,
Un svētais debess klusums
Še notaļ mājoja.
Tur neskanēja dziesmas,
Nedz skaļi lūdzieni.
Tik sirdis laimē lēca
Šai dievu svētnīcā.
Tur zaļu zaru lika
Uz akmens ziedokļa,
Uz augšu acis vēra
Caur lapām rakstītām.
Te asi cirvji gāza
Šos svētos ozolus,
Un dievu nams bij ārdīts
Līdz pašiem pamatiem.
Vai mākat ar vēl stāvēt
Zem svētiem ozoliem,
Un tēvu garā noklīst
Uz debess dzīvokļiem?
Ej, raugies trijus celmus
Pie sērās Kaibalas.
Tā tev vēl tagad stāstīs
Par dievu ozoliem.