Page:Hærramek ja bæsstamek Jesus Kristus ođđa Testament.pdf/145

From Wikisource
Jump to navigation Jump to search
This page has been proofread.
9. Kap.
137
Evangelium.

26 De bargoi son, ja sagga su rotti, ja manai; ja bardne jabmam lakkai šaddai, atte ædnagak celkke: jabmam læ.

27 Mutto Jesus su gitti valdi, ja su čuoǯǯal­datti, ja son čuoǯǯeli.

28 Ja go Jesus vieso sisa mannam læi, de mattajægjek oftonessi sust jerre: manne min agje­mest son i læm?

29 Ja sigjidi son celki: dat slai i mate ærra lakkai buftujuvvut olgus mannat, go rokkadusai ja borakættaivuođa boft.

30 Ja go si dast erit vulgge, de Galilæa čađa si vagjolegje; ja i son aiggom, atte guttege dam oǯuši diettet.

31 Dastgo mattajegjides son oapati, ja sigjidi celki: olbmu bardne suddogasai gitti šadda addu­juvvut, ja si goddek su; ja go goddujuvvum læ, de goalmad bæive son bajasčuoǯǯel.

32 Mutto dam sane æi si arvedam, ja si balle sust jærramest.

33 Ja Kapernaumi son bođi; ja go viesost læi, de son jærai sist: maid arvvaleidek di gaskanæ­dek maŧkest?

34 Mutto si javotaǥa orru; dastgo maŧkest gaskanæsek si arvvalam legje, guttemuš stuorra­mus galgai læt.

35 Ja son čokkani, ja guoft nubbe lokkai rav­kai, ja sigjidi celki: jos guttege vuostemuǯǯan ječas datto, maŋemuš son galgga læt buokai gaskast, ja buokai balvvalægje.

36 Ja ucca manaš son valdi, ja sin gaski divoi,