Gramat Volapüka/Lafab fonetik

From Wikisource
Jump to navigation Jump to search
← Lafab Volapükik Lafab fonetik
Gramat Volapüka
Lafab tonatas latinik →

11. Lafab fonetik labon tonatis sököl:

Tonata­foms Nems. Pron.
a, à a äs a in ‚gaz‘ [gas] Fr. = vap, gasin; ‚are‘ [ar̊] Lin. = binobs; binoms, …; ‚Vater‘ [fatĕr] D. = fat; ‚water‘ [vatĕr] Ned = vat.
á á äs a in ‚Fall‘ [fál] D. = fal; ‚kat‘ [kát] Ned. = kat; ton: á palilon in vöds Linglänik: ‚I‘ [áĭ] = ob; ‚buy‘ [báĭ] = remön; in vöds Fransänik: ‚en‘ [án̂] = in; ‚champ‘ [ǰán̂] = fel.
ă a nen­tonik pron mu brefedikün tona: a in püks hebreyik (bal müratonas), suomiya-macarik, slavik, …
å, å̀ å äs a in ‚all‘ [ål] Lin. = val, valik; ‚law‘ [lå] Lin. = lon.
ǻ ǻ äs u in ‚but‘ [bǻt] Lin. = ab; äs oo in ‚blood‘ [blǻd] Lin. = blud; äs o in ‚brother‘ [brǻđĕr̊] Lin. = blod.
ä, ä̀ ä äs ä in ‚Bär‘ [bär] D. = ber; äs è in ‚père‘ [pär] Fr. = fat; äs e balid in ‚there‘ [đär̊] Lin. = us; ‚wereld‘ [värĕld] Ned. = vol.
ä́ ä́ äs e in ‚Fett‘ [fä́t] D. = pin; ‚bref‘ [brä́f] Fr. = brefik; ‚net‘ [nä́t] Lin. = filät; ‚met‘ [mä́t] Ned. = ko.
ä̆ ä nen­tonik pron mu brefedikün tona: ä in püks hebreyik (bal müratonas), suomiya˜macarik, …
e, è e äs ee in ‚See‘ [se] D. = lak, mel; ‚meer‘ [mer] Ned. = lak; ‚zee‘ [se] Ned. = mel; ton: e palilon in vöds Linglänik: ‚day‘ [deĭ] = del; ‚lady‘ [lèĭdi] = läd.
ĕ e nen­tonik äs e in ‚Gedanke‘ [gĕdáŋkĕ] D. = tik; ‚gedachte‘ [qĕdáq̌tĕ] Ned. = tik; ‚offer‘ [ófĕr̊] Lin. = lof; ‚je‘ [jĕ] Fr. = ob; ‚me‘ [mĕ] Fr. = obi.
i, ì i äs ea in ‚sea‘ [ši] Lin. = mel; ‚ear‘ [ir̊] Lin. = lil; äs i in ‚lire‘ [lir] Fr. = reidön; ‚mir‘ D. = obe; ‚minuut‘ [minüt] Ned. = minut.
í í äs i in ‚ticket‘ [tíkĕt] Lin. = biliet; ‚stip‘ [štíp] Lin. = pün.
ĭ i nen­tonik ton at palilon in ‚giorno‘ [cĭórno] Lit. = del; ‚gia‘ [cĭa] Lit. = ya; ‚bei‘ [báĭ] D. = lä; ‚boy‘ [bóĭ] Lin. = pul.
o, ò o äs oo in ‚Boot‘ [bot] D. = bot; ‚oog‘ [oq] Ned. = log; äs eau in ‚eau‘ [o] Fr. = vat; ‚rideau‘ [rido] Fr. = körten; äs o in ‚mot‘ [mo] Fr. = vöd; ton: o palilon in vöds Linglänik: ‚old‘ [oŭld] = bäldik; ‚no‘ [nŏ] = nö!
ó ó äs o in ‚Dorn‘ [dórn] D. = spin; ‚dort‘ [dórt] D. = us; ‚kok‘ [kók] Ned. = hikvisinan; ‚not‘ [nót] Lin. = no; ‚sol‘ [šól] Fr. = glun.
ŏ o nen­tonik prin mu brefedikün tona: o in püks hebreyik (bal müratonas), suomiya˜macarik, soäsä samo kanoy lilön in vöd Svedäna˜laparik u Norgäna˜laparik: kòlŏma u gòlŏmå = kil.
ö, ö­̀ ö äs ö in ‚schön‘ [ǰön] D. = jönik; äs eu in ‚peu‘ [pö] Fr. = nemödik; ‚deugd‘ [döqd] Ned. = tug.
ö́ ö́ äs i in ‚sir‘ [šö́r] Lin. = söl; äs oeu in ‚soeur‘ [šö́r] Fr. = sör; äs u in ‚un‘ [ö́n̂] Fr. = bal.
u, ù u äs oo in ‚spoon‘ [špun] Lin. = spun; ‚book‘ [buk] Lin. = buk; äs u in ‚Buch‘ [buq̌] D. = buk; äs oe in ‚boek‘ [buk] Ned. = buk; äs ou in ‚rouge‘ [ruj] Fr. = redik; ‚ou‘ [u] Fr. = u.
ŭ u nen­tonik äs o in ‚roi‘ [rŭá] Fr. = reg; ‚loi‘ [lŭá] Fr. = lon; ‚boire‘ [bŭar] Fr. = drinön; ton at palilon pos ton: o in vöds Linglänik ‚no‘ [noŭ] = nö! ‚snow‘ [šnoŭ] = nif; ‚soap‘ [šoŭp] = sob.
ü, ǜ ü äs ü in ‚Türe‘ [Türĕ] D. = yan; äs u in ‚mur‘ [mür] Fr. = mön; äs û in ‚mûr‘ [mür] Fr. = madik; as uu in ‚muur‘ [mür] Ned. = mön.
ǘ ǘ äs u in ‚geluk‘ [qĕlǘk] Ned. = läb; ‚plukken‘ [plǘkĕn] Ned. = plökön.
ü̆ ü nen­tonik ton at palilon in ‚lui‘ [lü̆i] Fr. = omi; ‚puis‘ [pü̆i] Fr. = poso.
b be äs b in ‚bed‘ [bäd] Lin. = bed; ‚bon‘ [bón̂] Fr. = gudik; ‚Bank‘ [báŋk] D. = bam; ‚boom‘ [bom] Ned. = bim.
p pe äs p in ‚paper‘ [peĭpĕr̊] Lin. = papür; ‚Post‘ [póšt] D. = pot; ‚pôle‘ [pol] Fr. = pov; ‚pop‘ [póp] Ned. = pup.
d de äs d in ‚dog‘ Lin. = dog; ‚donner‘ [dónè] Fr. = givön; ‚Dieb‘ [dib] D. = tifan; ‚doen‘ [dun] Ned. = dunön
t te äs t in ‚tear‘ [tir̊] Lin. = dren; ‚terre‘ [tär] Fr. = tal; ‚Turm‘ [turm] D. = tüm; ‚toon‘ [ton] Ned. = tonod.
đ đa äs th in vöds Linglänik: ‚though‘ [đoŭ] = do; ‚there‘ [đär] = us; ‚brother‘ [brǻđĕr̊] = blod.
ħ ħa äs th in vöds Linglänik: ‚thank‘ [ħä́ŋk] = dan; ‚thought‘ [ħåt] = tik; ‚three‘ [ħri] = kil.
ḍa tonats tel at: ḍ e ṭ jonidons ad malön palatatonatis in natapüks difik dabinölis, as sam in yaf, in sanskrit, …

Pronölo palatatonatis: ḍ e ṭ no seitoy tipoti linega ta tuts löpik, soäsä dunoy pö pron tutatonatas: de e t ab geilikumo ta palat düfik.

ꞙa äs v in ‚five‘ [fáĭꞙ] Lin. = lul; ‚twelve‘ [twä́lꞙ] Lin. = degtel; ‚love‘ [lö́ꞙ] Lin. = löf; ‚vader‘ [ꞙadĕr] Ned. = fat; ‚vouw‘ [ꞙóŭv] Ned. = plif; ‚vuur‘ [ꞙür] Ned. = fil.
f fe äs f in ‚Feuer‘ [fóĭĕr] D. = fil; ‚fig‘ [fíg] Lin. = fig; ‚fin‘ [fä́n̂] Fr. = fin; ‚fraai‘ [fraĭ] Ned. = jönik; ‚fijin‘ [fä́ĭn] Ned. = feinik.
v ve äs v in ‚vin‘ [vä́n̂] Fr. = vin; ‚viaggio‘ [viádcĭo] Lit. = täv; as w in ‚Wasser‘ [vášĕr] D. = vat.
w wa äs w in ‚world‘ [wö́ld] Lin. = vol; ‚will‘ [wil] Lin. = vil; ‚zwei‘ [žwáĭ] D. = tel.
h he äs h in ‚he‘ [hi] Lin. = om; ‚hole‘ [hoŭl] Lin. = hog; ‚Haar‘ [har] D. = her; ‚huis‘ [hö́ĭš] Ned. = dom.
ʿh ʿha malon eli h vemiko pahaugöli, as sam: tonat Larabänapükik: ح.
q qa äs g in ‚Tag‘ [taq] D. = del (soäsä vöd at: ‚Tag‘ papronon in Nolüda-Deutän); ‚goed‘ [qud] Ned. = gudik; ‚geld‘ [qä́ld] Ned. = mon; äs ch in ‚Leiche‘ [láĭqĕ] D. = fun.
q̌a äs ch in ‚auch‘ [áŭq̌] D. = i; ‚Buch‘ [buq̌] D. = buk; ‚lachen‘ [láq̌ĕn] Ned. = smilön; ‚kracht‘ [kráq̌t] Ned. = näm.
g ga äs g in ‚geben‘ [gebĕn] D. = givön; ‚goose‘ [guš] Lin. = gan; ‚great‘ [greĭt] Lin. = gretik; ‚garçon‘ [gáršón̂] Fr. = pul; ‚goutte‘ [gut] Fr. = tof.
k ke äs k in ‚key‘ [ki] Lin. = kik; ‚Kopf‘ [kópf] D. = kap; ‚kat‘ [kát] Ned. = kat; äs c in ‚colour‘ [kǻlĕr̊] Lin. = köl; ‚canard‘ [kanar] Fr. = dök.
ḳa jonidon ad malön in vöds pükas lofüdänik anik finatonati: k, kel ti no palilon, bi pö pron padebreikon brefiko. Sams: vöds maläyik: ‚banjak‘ [bá-ñáḳ] = mödik, ‚doedoek‘ [dùduḳ] = seadön.
y ye äs y in ‚year‘ [yir̊] Lin. = yel; ‚you‘ [yu] Lin. = ol; äs j in ‚ja‘ [ya] D. = si! ‚Jahr‘ [yar] D. = yel; ‚jeugd‘ [yöqd] Ned. = yun.
l le äs l in ‚leaf‘ [lif] Lin. = bled; ‚laufen‘ [laŭfĕn] D. = rönön; ‚livre‘ [livrĕ] Fr. = buk; ‚lezen‘ [lesĕn] Ned. = reidön.
m me äs m in ‚machine‘ [mĕǰin] Lin. = cin; ‚mère‘ [mär] Fr. = mot; ‚Mond‘ [mond] D. = mun; ‚man‘ [mán] Ned. = man.
n ne äs n in ‚nose‘ [noŭs] Lin. = nud; ‚nom‘ [nón̂] Fr. = nem; ‚neun‘ [nóĭn] D. = zül; ‚neen‘ [nen] Ned. = nö!
r re äs r in ‚rain‘ [reĭn] Lin. = rein; ‚rot‘ D. = redik; ‚rat‘ [ra] Fr. = rat; ‚rug‘ [rǘq] = bäk.
ř ře äs r in ‚dream‘ [dřim]; äs rr in ‚sierra‘ [šiä́řa] Sp. = belem.
ra mü­ätöfik jonidon ad malön eli r ti no palilöli in vöds Linglänik, a.s.: ‚learn‘ [lö́r̊n] = lärnön; ‚letter‘ [lä́tĕr̊] = tonat; ‚care‘ [ker̊] = kud.
ġ ġa jonidon ad malön tonati Larabänapükik: غ. Tonat at papronon ze äs qr̊.
ŋ ŋa äs ng in ‚thing‘ [ħíŋ] Lin. = din; ‚length‘ [lä́ŋħ] Lin. = lunot; ‚singen‘ [siŋĕn] D. = kanitön; ‚slang‘ [šláŋ] Ned. = snek.
ñ ña äs gn in ‚régner‘ [reñe] Fr. = reigön; ‚montagne‘ [móntáñĕ] Fr. = bel; äs nj in ‚Spanje‘ [špáñĕ] Ned. = Spanyän; ‚franje‘ [fráñĕ] Ned. = kvated.
na jonidon ad malön nudatonatis Fransänik: n e m, dub kels vokats tonatis at foöls cenons in nudavokats (= ‚voyelles nasales‘ [vŭayä́l nasal] Fr.). A.s.: ‚temps‘ [tán̂] = tim; ‚comte‘ [kón̂t] = graf; ‚fin‘ [fä́n̂] = fin; ‚un‘ [ö́n̂] = bal.
s se äs s in ‚reisen‘ [raĭsĕn] D. = tävön; ‚maison‘ [mäsón̂] F. = dom; äs z in ‚zeal‘ [sil] Lin. = zil; ‚zèle‘ [säl] Fr. = zil; ‚zoon‘ [son] Ned. = son.
š ša äs s in ‚Sklave‘ [šklafĕ] D. = slafan; ‚salt‘ [šålt] Lin. = sal; ‚kust‘ [kǘšt] Ned. = jol; äs ss in ‚casser‘ [kášè] Fr. = breikön; ‚glass‘ [glaš] Lin. = glät.
j je äs s in ‚pleasure‘ [pläjĕr̊] Lin. = plüd; ‚occasion‘ [ókèĭjĕn] Lin. = pöt; äs j in ‚jardin‘ [jardä́n̂] Fr. = gad; ‚jouer‘ [jue] Fr. = pledön; äs g in ‚pigeon‘ [pijón̂] Fr. = pijun.
ǰ ǰa äs sh in ‚sheep‘ [ǰip] Lin. = jip; ‚shot‘ [ǰót] Lin. = jut; äs ch in ‚chapeau‘ [ǰapo] Fr. = hät; ‚choix‘ [ǰŭá] Fr. = väl; äs sch in ‚schön‘ [ǰön] D. = jönik; ‚Busch‘ [buǰ] D. = fotül.
c ce äs j in ‚joy‘ [cóĭ] Lin. = fred; ‚justice‘ [cǻštiš] Lin. = gid; äs g in ‚age‘ [eĭc] Lin. = bäldot; ‚gia‘ [cĭa] Lit. = ya; ‚giorno‘ [cĭórno] Lit. = del.
č če äs ch in ‚church‘ [čö́r̊č] Lin. = glüg; ‚chair‘ [čer̊] Lin. = stul; ‚child‘ [čáĭld] Lin. = cil; äs c in ‚cecità‘ [čečita] Lit. = blein; ‚cigno‘ [čiño] Lit. = svan; ‚cinque‘ [čì̯nkwe] Lit. = lul.
x xe äs x in ‚example‘ [ĕxampĕl] Lin. = sam; ‚exact‘ [ĕxä́kt] Lin. = kuratik; ‚exact‘ [ä́xákt] Fr. = kuratik; äs gs in ‚figs‘ [fix] Lin. = figs.
x̌a äs x in ‚exchange‘ [ĕx̌čeĭnj] Lin. = tök; ‚exile‘ [ä́x̌-áĭl] Lin. = xil; ‚six‘ [šíx̌] Lin. = mäl; ‚Existenz‘ [ä́x̌ištä́nž] D. = dabin; ‚exemplaar‘ [ä́x̌ĕmplàr] Ned. = samäd; äs chs in ‚Büchse‘ [büx̌ĕ] D. = büg.
z ze äs ds in ‚birds‘ [bö́r̊z] Lin. = böds; ‚lands‘ [lä́nz] Lin. = läns; ‚he reads‘ [hi riz] Lin. = reidom; äs zz in ‚mezzo‘ [mä́zo] Lit. = lafik.
ž ža äs z in ‚zehn‘ [žen] D. = deg; ‚zahlen‘ [žalĕn] D. = pelön; ‚zucchero‘ [žùkero] Lit. = jueg; äs cz in ‚czar‘ [žar̊] Lin. = zar; äs ts in ‚hats‘ [hä́ž] Lin. = häts.
ʘ klika­mal Mal at jonidon ad malön klikatonis in püks Frikopik semik dabinölis, e papenon fo konsonat, kel papronon ko klik.

12. Mal: ` sus vokat panemon kazetamal vätik e mal: ´ kazetamal nevätik. El ˘ binon nentonmal.

Do kazetamal vätik komädon plu sus vokats tenedik e kazetamal nevätik plu sus vokats brefedik, kazetamals at no jonidons ad malön tenedi u brefedi vokatas. Jonidons te ad givülön vokates proni patik onas. Vokats nen kazetamal ni nentonmal: a, e, i, o, u, ä, ö, ü, å pareidons kuratiko ön mod ot äs vokats ko kazetamal vätik: à, è, ì, ò, ù, ä̀, ö­̀, ǜ, å̀. Kazetamal nevätik e nentonmal binons ye dils nedeteilovik tonatas, lü kels dutons.

Sams. In pronimag vöda Nedänik: ‚scheerzeep‘ (= jeifasob): 12[šq̌èrsep] el è labon toni ebo ot äs el e. In ets vödas: ‚Hindin‘ (= jistäg): [hìndin] e ‚Hindernis‘ D. (= neletian): [hìndĕrniš] els ì ed i i labons toni ot.


13. Ad distidön vokatis tenedik e brefedikis de od playdoy lienili horitätik: ˍ dis vokat tenedik e lienili blegik:  ̯ dis vokat brefedik. A.s.: ‚und‘ [u̯nd] D. = e: ‚Kuh‘ [ku̱] D. = kun; ‚but‘ [bǻ̯t] Lin. = ab; ‚learn‘ [lǻ̱rn] Lin. = lärnön; ‚neuf‘ [nö̯́f] Fr. = nulik; ‚soeur‘ [šö̱́r] Fr. = sör.

Kösömiko pladam lienilas dis vokats no ozesüdon, bi duled vokata gretadilo pafümeton fa konsonats, kels sökons oni, e fa plad, keli labon in vöd. Pato duled vokata i sekidon de dinäd, va silab, in kel komädon, labon kazeti u no.


14. El ĕ jonidon ad malön vokati nentonik. Labon toni ela ö vifiliko papronöla. El ĕ soelik u peyümöl ko konsonats bal u mödikums fomon suvo finasilabi nentonik. A.s.: ‚Familie‘ [famìliĕ] D. = famül; ‚Armeen‘ [ármèĕn] D. = milits; ‚occident‘ [óx̌idĕnt] Lin. = vesüd; ‚sable‘ [šablĕ] Fr. = sab.

Vokats netonik votik: ĭ, ŏ, ŭ, ü̆ kösömo no fomons silabi patik. Tonats at dalons palilön te pülilo bü, pos u bü e pos vokat, telvokat u kilvokat lü kels dutons. A.s.: ‚giorno‘ [cĭórno] Lit. = del; ‚bei‘ [báĭ] D. = lä; ‚by‘ [báĭ] Lin. = lä; ‚ei‘ [ä́ĭ] Ned. = nög; ‚how‘? [háŭ] Lin. = lio? ‚day‘ [deĭ] Lin. = del; ‚Heu‘ [hóĭ] D. = sigayeb; ‚Häuser‘ [hóĭsĕr] D. = doms; ‚boy‘ [bóĭ] Lin. = pul; ‚no‘! [noŭ] Lin. = nö! ‚huis‘ [hö́ĭš] Ned. = dom; ‚point‘ [pŭän̂] Fr. = pün ‚puis‘ [pü̆i] Fr. = pos at.

Vokats nentonik kanons i pagebön ad notodön proni vokatas mu brefedikün pükas semik. Samo els ă, ä̆, ĕ, ŏ kanons magulön müratonis hebreya, els ă, ĭ, ŭ, ü̆ vokatis brefedikün Rusänapüka, els ă, ä̆, ĕ, ŏ, ŭ etis pükas suomiya-macarik, …


15. Tefü kazet in vöds me tonats fonetik pepenöls noms sököl lonöfons.

a. Tefü vöds ko silabs leigalonöfik kazet ai binon su finasilab. If vöd somik peteilon fa yümamalül: - ad dils tel, kazet pö jenet at binon su silab, mögädo su silab lätik, dila balid, kludo su silab nemediko fo yümamalül. A.s.: ‚chapeau‘ [ǰapo] Fr = hät; ‚vérite‘ [verite] Fr. = verat; ‚until‘ [ǻntíl] Lin. = jü; ‚Erfolg‘ [ä́rfólq] D. = sek; ‚Afrikaan‘ [afrikan] Ned. = Frikopan; ‚rapport‘ [rápórt] 13Ned. = nunod; ‚Sofa‘ [so-fa] D. = söf; ‚Feigheit‘ [fáĭq-háĭt] D. = dredöf; ‚hoorbaar‘ [hor-bar] Ned. = lilamovik; ‚Januari‘ [yanüa-ri] Ned. = yanul. (Leigodolöd penunölosi isik i lä bagafadils: ä. 2ido e b. bagafa at!)

ä. In vöds silabis ko vokats neleigalonöfik laböls

1ido vokats ko e nen kazetamals buons tefü vokats nentonik.

In vöds somik silabi ko u nen kazetamal e silabi ko vokat nentonik laböls, kazet binon su silab ko vokat ko u nen kazetamal. A.s.: ‚Vater‘ [fatĕr] D. = fat; ‚horison‘ [hĕráĭsĕn] Lin. = horit.

2ido silabs ko kazetamal buons tefü silabs nen kazetamal (e kludo i tefü silabs ko vokats nentonik).

In vöds silabis somik laböls kazet binon su silab ko kazetamal. A.s.: ‚Sofa‘ [sòfa] D. = söf; ‚hoorbaar‘ [hòrbar] Ned. = lilamovik (l. bagafadili: § 15. a!); ‚décembre‘ [dešán̂brě] Fr. = dekul.

3ido kazetamals vätik buons tefü kazetamal nevätik (kludo vokats ko kazetamal vätik buons i tefü vokats nen kazetamals e tefü uts ko nentonmals).

In vöds silabis ko e nen kazetamals vätik laböls, kazet binon su silab ko kazetamal vätik. A.s.: ‚Vaterland‘ [fàtĕrlánt] D. = lomän; ‚aannemen‘ [àn-nemĕn] Ned. = lüsumön; ‚experience‘ [ĕx̌pìriĕnš] Lin. = plak.

b. If vöd fa yümamalüls bal u mödikums ad dils tel u mödikums peteilöl labon silabis neleigalonöfik, bevü kels silabs leigalonöfik tel u mödikums komädons, te silab tefik fo yümamalül, mögädo fo yümamalül balid, labon kazeti, mögädo lekazeti. (Leigodolöd penunölosi isik lä § 8. e bagafadil: § 15. a!). A.s: ‚curiosity‘ [kyurió-sítí] Lin. = nuläl; ‚Bettlerherberge‘ [bä́tlĕr-hä́rbä́rgĕ] D. = lulotidöp lubeganas; ‚uitvinden‘ [ö́ĭt-ꞙíndĕn] Ned. = datuvön.


16. Näikazet kanon pamalön dub teil lönedik vöda ad dils tel, kelas dil bal labon lekazeti e dil votik näikazeti. Vü dils tel at u teilamalül: ⸗ u yümamalül: - papladon ma zesüd. As sam vöd: ‚Dampfschiffahrt‘ = stemanafam. Vöd Deutänapükik at kanon pekoboyümön me vöds: ‚Dampf‘ [dámpf] = stem e ‚Schiffahrt‘ [ǰiffart] = nafam, u me vöds: ‚Dampfschiff‘ [dámpfǰif] = stemanaf e ‚Fahrt‘ [fart] = vegam. Pö jenets bofik lekazet binon su silab balid: ‚Dampf‘, ab näikazet binon pö jenet balid su silab: ‚schiff‘ e pö jenet telid su silab: ‚fahrt‘. Atos kanon pamalön fonetiko dub [dámpf-ǰiffart] pö jenet balid e dub [dámpfǰif-fart] pö jenet telid.

14If kazets in dils tel vöda ze leigons, in pronimag dils at papenons soeliko, kluo editölo nen geb malüla anik. A.s.: ‚blutrot‘ [blut rot] D. = bludaredik; ‚Hessen-Nassau‘ [hä́šĕn nášaŭ].


17. In Tsyinänapük vöds semik getons siämis difik ma tonodalöpot in kel pasagons; i spikatonod at muton pamalön. Kleran: ‚E. G. Tewksbury‘ [tyùx̌bĕri] edatikom Tsyinänanes lafabi Tsyinänik fonetik me tonats 39 e malüls 13 binädöli. Ad malön tonodi balid pladom lienili brefik dis gul nedetadonik vöda; ad malön tonodi telid pladom püni bigik tö plad ot, pro tonod kilid püni bigik sus gul nedetalöpik; pro tonod folid püni bigik sus gul detalöpik e pro tonod lulid püni bigik dis gul detadonik. Ba büdül at kanon pagebön i in Volapük ad malön sagi in spikatonods difik vödas Tsyinänik.


Noet: 4. Ad vitön misuemi is pakleilükos kazeto reidane, das lafab fonetik Vpik no jonidon ad pladulön lafabis fonetik dabinik fa nolavans difik pro geb pükavik pedatikölis. Lafab fonetik Vpa jonidon te ad pagebön in penäds e bükots Volapükiks.

← Lafab Volapükik Lafab fonetik
Gramat Volapüka
Lafab tonatas latinik →